George Orwell. «Nineteen eighty-four»
Angļu valodā
Ar Valda Egles komentāriem
E-1984.pdf – http://vekordija.narod.ru/E-1984.PDF
E-1984.pdf – https://yadi.sk/i/H72-MiUJ3K3JSB
E-1984.doc – https://yadi.sk/i/HvTDxkRu3KERuZ
Titullapa:
Fragmenti
no grāmatas:
Veltīts Viņas Ekselencei Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un viņas Lielajam Brālim Džordžam Bušam 2006.gada NATO Rīgas samita reizē
Priekšvārds
Ar šo es savā dienasgrāmatā VECORDIA publicēju
Džordža Orvela romānu «Tūkstoš deviņi simti astoņdesmit četri» angļu valodā –
kā vienmēr, protams, ar saviem komentāriem.
Publikācija ir domāta kā veltījums manai
draudzenei, Viņas Ekselencei Vairai Vīķei-Freibergai un viņas augstdzimušajiem
viesiem sakarā ar vēsturisko NATO samitu Rīgā 2006.gada novembrī. Visi taču
kaut ko dāvina: latvju sievietes no visiem Latvijas novadiem, piemēram, masveidā
drudžaini ada cimdus; es cimdus adīt neprotu – nu, tāpēc iztieku ar speciāli
šim gadījumam izlaistu grāmatu.
Es labprāt publicētu Orvela romānu arī
latviski, taču gatavs e-teksts latviski Internetā nav atrodams; ar laiku es
varbūt to ieskenēšu pats, bet pagaidām to vēl nevaru atļauties[1],
tāpēc man jāiztiek ar to, kas šobrīd ir dabūjams Internetā – un tie ir krievu
un angļu teksti.
Angliskais teksts ASV un Anglijā joprojām
neatrodas «publiskajā valdījumā», tāpēc Internetā no angļvalodīgajām valstīm tas
šobrīd legāli nav pieejams. Ir pieejams (un pat Wikipedia dod uz to
norādi) tikai Krievijā. Tā ka zemāk dotais angļu teksts ir ņemts no krievu
saita; to datorā ir ieskenējuši krievi un (jādomā) to nemaz nav pārbaudījis
literāts, kuram angļu valoda būtu dzimtā. Tāpēc te ir iespējamas kļūdas. Dažas
acīm redzamas skenējuma kļūdas es izlaboju, bet visumā man nebija mērķa
pārbaudīt un garantēt angļu teksta pareizību, jo vairāk tāpēc, ka manā rīcībā
nemaz nav Orvela grāmatas papīra formātā angļu valodā, ar kuru es varētu tekstu
salīdzināt (kā man ir Orvela krievu izdevums).
* * *
Džordža Orvela leģendārajam romānam «1984» ir
vairāki izcelsmes jeb iedvesmas avoti. Viens ir parodija par XX gadsimta vidus
«totalitārajiem» režīmiem (par 90% Staļina un par 10% – Hitlera). Otrs ir paša
Džordža Orvela psiholoģija – viņa (diezgan histeroīdā) pasaules uztvere: tādu
totālas vajāšanas un nomāktības ainu varēja uzburt tikai histeroīda personība,
kura pati vienmēr jūtas vajāta un nomākta. Un trešais avots ir «totalitārisma»
tendences pašā «buržuāziskajā» Rietumu sabiedrībā.
Pirmais
avots mums šodien vairs nav interesants: tie režīmi, kas toreiz pastāvēja, pat
savās mīkstinātajās formās ir aizgājuši nebūtībā jau pirms vairāk nekā 15
gadiem, un vēlreiz spert ar kāju tiem nopakaļ es nejūtu nekādu vajadzību.
Džordža Orvela psiholoģiskās īpatnības es vietām atzīmēju, bet arī tās nav šajā
publikācijā mans galvenais mērķis.
Mans galvenais mērķis šeit ir Džordža Orvela
romāns kā parodija par MŪSDIENU Rietumu sabiedrības tendencēm.
Valdis Egle
2006.gada 25.oktobrī
2007.04.22 16:22 svētdiena
P.S. Līdz NATO
samitam es nepaspēju izlaist Orvela grāmatas «1984» komentētu izdevumu, kā tas
bija sākotnēji domāts, un nācās apmierināties tikai ar romāna «Miranda»
izsūtīšanu plānotajiem adresātiem (skat. S-MIRAND,
253.lpp.); līdz ar to es toreiz pārtraucu arī tālāko šī grāmatas «1984»
izdevuma gatavošanu. Varbūt kādreiz to atkal turpināšu, bet pagaidām, pirmajā
versijā, publicēju šo grāmatu tādu, kāda viņa man palika toreiz, pirms
«samita». Paša Orvela teksts taču ir lasāms; nav tikai līdz galam manu
komentāru.
[George Orwell was born Eric Blair in 1903]
V.E.: Džordžs
Orvels ir dzimis ceturtdienā, 1903.g. 25.jūnijā, miris sestdienā, 1950.g.
21.janvārī; dzīvojis 17˙012 dienas.
[He wrote about these experiences under the
name of George Orwell]
V.E.: Džordžs bija
toreizējā angļu karaļa vārds, bet Orvela – maza kalnu upīte Skotijā ar ļoti
skaidru un aukstu ūdeni.
[During World War II Orwell worked for the BBC
producing programmes for India and South East Asia]
V.E.: Istabai,
kurā Orvels strādāja, numurs bija 101. Istabai ar šādu numuru ir būtiska nozīme
Romānā.
[During this time he began to plan Nineteen
Eighty-Four, before he started to work on Animal Farm, which was
published in 1945]
V.E.: Abu darbu
ieceres Orvelam radās vienlaicīgi 1943.gadā; piezīmju grāmatiņā, kura
aizpildīta ne vēlāk par 1944.gada janvāri, ir jau ierakstīts romāna «1984»
plāns (ar nosaukumu «Pēdējais cilvēks Eiropā»), kur fiksēti visi galvenie
romāna momenti. Tomēr viņš pa priekšu uzrakstīja «Dzīvnieku Fermu» (publicēta
1945.gadā), un tikai 1947.gadā ķērās pie «Eiropas pēdējā cilvēka». Piezīmju
grāmatiņā fiksēta «nodotās revolūcijas» tēma, kura apvieno abus šos Orvela
darbus. Tieši šī – «nodotās Dziesmotās revolūcijas» tēma padara Orvela romānu
mums aktuālu šodien.
[This final version was produced in 1948, and
the year in which he set the novel was obtained by reversing the last two
digits]
V.E.: Romāna
nosaukumu mainīt Orvelu acīmredzot spieda izdevējs, jo grāmata ar līdzīgu
nosaukumu («Pēdējais cilvēks») jau pastāvēja: tas bija Mērijas Šellijas,
Frankenšteina autores un slavenā dzejnieka sievas, 1826.gadā izdotais romāns
par cilvēces bojāeju no bada un epidēmijām. Tādā Orvela rīcībā – neizdomājot
nekādu jaunu poētisku un simbolisku nosaukumu savam romānam, bet tā vietā
pieņemot pašreizējo gadskaitli ar apmainītiem vietām diviem pēdējiem cipariem,
– ir jūtams autora aizkaitinājums un neapmierinātība ar izdevēja prasību. Kā
jau allaž konfliktos starp literātiem un izdevējiem, autora iecere bija
nesalīdzināmi labāka par to, ko bija izprātojis tas naudasvīrs. Orvela
oriģinālajā romāna nosaukumā («Pēdējais cilvēks Eiropā») bez ārkārtīgi bagātā
un daudzslāņainā zemteksta pastāvēja vēl arī alūzija ar Mērijas Šellijas
romānu. Visu to izdevējs iznīcināja.
[He did get married (in a hospital bed, too
ill to go to a registry office), but Switzerland remained a dream; on 21st
January 1949 his lung collapsed and he died, at once and alone.]
V.E.: Dīvaini
rupja kļūda priekš tik solīda izdevuma kā šis (no kura teksts skenēts): Orvels
mira nevis 1949., bet gan 1950.gadā.
[Orwell had been reading Zamyatin’s novel We,
whose vision of an anti-Utopia was of special interest when he was planning his
own, but many of the themes of Nineteen Eighty-Four were drawn from his
own concerns and experiences]
V.E.: Krievu
rakstnieks Jevgenijs Zamjatins (1884.02.01 – 1937.03.10), pēc profesijas
kuģubūves inženieris, bija 1905.gada revolūcijas dalībnieks; 1914.gadā uzstājās
pret karu un tika arestēts; 1916.gadā emigrēja uz Angliju, bet pēc revolūcijas
1917.gadā atgriezās Krievijā; romānu «Mēs» uzrakstīja, paša vārdiem sakot, «kā
joku» 1921.gadā un publicēja Anglijā 1924.gadā; 1932.gadā lūdza Staļinam
atļauju emigrēt, un Staļins viņam to atļāva; Zamjatina piemēra iedvesmots,
Staļinam tūlīt tādu pašu atļauju lūdza Mihails Bulgakovs («Meistara un
Margaritas» nākamais autors), taču Staļins to neatļāva un slēdza PSRS robežas;
Zamjatins tādējādi izrādījās pēdējais ievērojamais krievu darbinieks, kas vēl
dabūja padomju valdības atļauju legālai emigrācijai. Zamjatina romāns «Mēs»
izsauca lielu interesi Rietumu sociālistu aprindās (jo vairāk tāpēc, ka bija
sacerēts «uzvarējuša sociālisma» zemē, un no tādas nāca arī pats autors).
Oldosa Hakslija romāns «Cik dižena tu, jaunā pasaule» (1932) bija reakcija arī
uz Zamjatina romānu «Mēs». Orvels publicēja angļu presē (1946.g.) recenziju par
Zamjatina romānu (faktiski recenzijā salīdzinoši aplūkodams gan Zamjatina, gan
Hakslija romānu). Zamjatina romānā darbība arī notiek nākotnē, taču daudz
tālākā nākotnē nekā Orvelam (26.gs.). Orvela romāns lielā mērā ir «polemika» ar
Zamjatina un Hakslija darbiem; salīdzinot ar viņiem, Orvels «baiso nākotni» pietuvina
tagadnei daudz ciešāk klāt, un tēlo to daudz drūmākās un bezcerīgākās krāsās.
V.E.: Orvels
pabeidza rakstīt savu romānu Juras salā Ziemeļjūrā, kur viņš ieradās 1948.gada
28.jūlijā pēc septiņiem Glazgovas klīnikā pavadītiem mēnešiem. 1948.gada
22.oktobrī viņš ziņoja izdevējam Vorburgam, ka manuskripts ir melnrakstā
pabeigts un lūdza atsūtīt mašīnrakstītāju, lai to pārrakstītu. Mašīnrakstītāju
viņam neatsūtīja, un tad Orvels pārrakstīja romānu ar mašīnu pats, pie tam
divas reizes, jo pēc pirmās reizes vēl daudz ko laboja. Romāns iznāca 1949.gada
8.jūnijā Londonā 25˙000 eksemplāru metienā un 1949.gada 13.jūnijā Ņujorkā.
[It depicted simply an enormous face, more
than a metre wide: the face of a man of about forty-five]
V.E.: Staļinam 45
gadi bija 1925.gadā; Hitleram – 1934.gadā. Orvelam pašam bija 45 gadi
1948.gadā, kad viņš pabeidza savu «1984».
[It was one of those pictures which are so
contrived that the eyes follow you about when you move. BIG
BROTHER IS WATCHING YOU, the caption beneath it ran]
V.E.: Tas vispār
var nozīmēt ne tikai vecāko brāli, bet paralēli iznāk arī tāda līnija, ka, lūk,
«visi cilvēki ir brāļi» (vecu vecais lozungs), bet viens brālis tomēr ir
lielāks un dižāks par pārējiem (tēze, kas sasaucas ar «Dzīvnieku Fermu»: «Visi
dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem»). Tomazo
Kampanellam «Saules pilsētā» ir frāze: «Jābrīnās, kā visi [solārieši],
gan vīrieši, gan sievietes, darbojas vienībās un visur pakļaujas savam
valdniekam, neizrādot (kā pie mums) nekādu neapmierinātību, jo godina viņu kā
tēvu vai kā vecāko brāli». Tā kā Staļinu padomju propaganda dēvēja par
«tēvu», tad Orvels izvēlas otru Kampanellas doto alternatīvu. (To, ka titulam
«Lielais Brālis» ir sakars ar «Saules Pilsētu», es ieraudzīju uzreiz, līdzko
pirmoreiz sāku lasīt romānu «1984», jo labi atcerējos šo Kampanellas frāzi; bet
es nekad neesmu redzējis, ka kāds no Orvela komentētājiem «Lielā Brāļa»
nosaukuma izcelšanos saistītu ar Kampanellas utopiju).
[Inside the flat a fruity voice was reading
out a list of figures which had something to do with the production of
pig-iron]
V.E.: Vinstonam
tomēr ir atsevišķs dzīvoklis – ne istaba komunālajā dzīvoklī, ne kopmītnes
istabiņa, kurā mitinās vairāki cilvēki (kā savā laikā dzīvojām mēs).
[Behind Winston's back the voice from the
telescreen was still babbling away about pig-iron and the overfulfilment of the
Ninth Three-Year Plan]
V.E.: Astoņi
trīsgadu plāni pārklāj 24 gadus; tātad šie plāni varēja sākties ap
1958.–1959.gadu.
[You had to live – did live, from habit that
became instinct – in the assumption that every sound you made was overheard,
and, except in darkness, every movement scrutinized]
V.E.: Orvels vēl
nepazīst infrasarkano staru aparātus; realitātē tādi tika radīti ilgi pirms
1984.gada.
[Party members were supposed not to go into
ordinary shops (‘dealing on the free market’, it was called), but the rule was
not strictly kept, because there were various things, such as shoelaces and
razor blades, which it was impossible to get hold of in any other way]
V.E.: Daži
komentētāji stāsta, ka pa Orvela dzīvokļa logu bijis redzams pie nama sienas
liels plakāts ar ūsainu vīru, kurš reklamēja bārdas dzenamos asmeņus; šis
plakāts acīmredzot Orvelam saistījās ar (fotogrāfijās redzētajiem) Staļina
attēliem pie namu sienām; tādējādi bārdas asmeņi iekļuva Romānā, bet «Lielais
Brālis» no paša sākuma nozīmēja ne tikai «sociālistisko» diktatoru, bet arī
«kapitālistiskās» reklāmas uzbāzību un visuresamību.
[April 4th, 1984]
V.E.: Tā bija
trešdiena.
[The next moment he was doubled up by a
violent coughing fit which nearly always attacked him soon after waking up]
V.E.: Acīmredzot
šīs ir paša Orvela reālijas – viņš slimoja ar tuberkulozi.
[times 17.3.84 bb speech malreported africa
rectify]
V.E.: Nav īsti
saprotams, kāpēc Vinstons iepriekš šaubās, ka tagad ir 1984.gads. Vai viņš
pieļauj, ka arī gadu skaitīšana būtu izmainīta? Vai arī tā ir vienkārši autora
neuzmanība?
[Or again, the Times of the nineteenth
of December had published the official forecasts of the output of various classes
of consumption goods in the fourth quarter of 1983, which was also the sixth
quarter of the Ninth Three-Year Plan]
V.E.: Iznāk, ka
devītā trīsgade sākusies 1982.gada 1.jūlijā; tad pirmā trīsgade sākās 1958.gada
1.jūlijā (protams, ja kādu no tām neizpildīja divos vai divarpus gados).
[1] Es varbūt jau arī būtu ieskenējis uz šo brīdi, ja man būtu Orvela
grāmatas eksemplārs latviešu valodā; taču tādas grāmatas man mājās nav, tātad
tā ir jāņem bibliotēkā, bet Akadēmiskā bibliotēka (kur pastāv mājas abonements)
tagad, atšķirībā no cara laikiem, ir pieejama tikai par maksu; pateicoties
Kalvīša valdības panāktajai Latvijas žilbinoši straujajai ekonomiskajai
augšupejai, naudas man nav; to, ko es kādreiz būtu varējis samaksāt par
bibliotēku, tagad man ir jāmaksā par dzīvokli, un arī tad vēl nepietiek, – tā
ka šo un citu iemeslu dēļ tas viss iznāk sarežģīti un nav atrisināms tā vienā
piegājienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru