Valdis Egle. Vekordijas pirmais sējums
M-AVE001.pdf – http://vekordija.narod.ru/M-AVE001.PDF
M-AVE001.pdf – https://yadi.sk/i/bZQ1_izh3KEN2n
M-AVE001.doc – https://yadi.sk/i/2LNOxcTH3KETpd
Titullapa:
Fragmenti
no grāmatas:
Ievads
2007.11.03 14:51 sestdiena
Vienmēr, kad kādas lietas vēsture nav
inscenēta un viltota, tā veido sarežģītus līkločus un met visvisādas neloģiskas
cilpas. Tā tas ir arī ar Vekordijas vēsturi. Šis izdevums sākumā bija iecerēts
kā lineāri numurētu (VEC-001, VEC-002, ...) aptuveni vienāda apjoma (250 lapas
± ...) sējumu kopa. Tika pilnībā izdoti divi pirmie sējumi un puslīdz
sagatavoti tālākie līdz desmitajam, kad ideja faktiski nomira (vismaz uz
laiku).
Tāda forma bija gan ērta man pašam (oriģinālā
Vekordija arī bija orientēta uz mani vienu pašu un uz tās sējumu nodošanu
Nacionālajai bibliotēkai iesietu papīra izdruku veidā pēc manas nāves). Taču šī
forma bija neērta eksportam (t.i. nodošanai citiem lasītājiem elektroniskā
veidā) un, tā kā tāds eksports, neskatoties uz sākotnējo nodomu norobežoties no
cilvēkiem kā nelabojamiem paranoiķiem, tomēr turpinājās, tad priekš eksporta
tika ievests Vekordijas «izvilkuma» institūts, un drīz vien izvilkumi kļuva par
galveno Vekordijas eksistences veidu, bet pamatsējumu veidošana apstājās
(vismaz pagaidām).
Kad nu izvilkumi tagad ir kļuvuši par galveno Vekordijas
pastāvēšanas veidu, tad vajag, lai viss, kas bija savā laikā ietverts
«pamatsējumos», atrastos arī izvilkumos. Uz šo brīdi tas jau gandrīz tā arī ir,
un šī principa piepildījumā ir palicis vairs tikai viens robs: izvilkumos nav
paša pirmā Vekordijas sējuma sākumdaļas (t.i. – paša paša Vekordijas sākuma).
Šo robu tad nu aizpilda šeit redzamais izvilkumu sējums M-AVE001.[1]
Oriģinālajā Vekordijas pirmajā pamatsējumā
bija piecas daļas, no kurām pēdējā (vislielākā) bija romāna «Miranda» pirmā
grāmata. Tā kā tā uz šo brīdi jau ir reproducēta izvilkumā {S-MIRAND},
tad šeit, izvilkumā M-AVE001, tā tiek izlaista, un zemāk ir ievietotas tikai
pirmās četras Vekordijas pirmā pamatsējuma daļas.
Valdis
Egle
2007. gada 3. novembrī
1. Dienasgrāmatu dibinot 2006.07.30
2006.07.30 23:36 svētdiena
Sabiedrības neprāts ir
pārsniedzis visas domājamās robežas. Tagad ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka nekādi
kontakti ar cilvēkiem nav iespējami. Tātad nav jēgas gatavot izdevumus, kas
orientēti uz viņu lasīšanu sabiedrībā. Tāpēc es pārtraucu tādus izlaist un
uzsāku šo daudzsējumu izdevumu – Dienasgrāmatu VECORDIA –, kura paredzēta
vienīgajai saprātīgajai būtnei Visumā – tas ir, man pašam.
Nosaukums «Vecordia» vai, labāk «VEcordia»
satur manus iniciāļus, latīņu vārdu «cor» (sirds – domāta mana sirds[2])
un ir līdzīgs vārdam «concordia» (saskaņa). Vārds «vecord» ir arī
atbilstošs vārdam «record»[3]
(ieraksts), un kā «recordia» nozīmētu ierakstu lauku vispār, tā «VEcordia»
nozīmē manu ierakstu, atmiņu un pārdomu lauku.
Dienasgrāmata «Vecordia» palīdzēs man turēt
dažādus informācijas ierakstus puslīdz kārtībā un cik necik pieejamā veidā.
Katram, kurš ir strādājis ar lieliem informācijas masīviem, ir skaidrs, ka tādā
darbā vislielākā problēma vienmēr ir informācijas atrašana. Ja tev ir
tūkstošiem failu ar dažādiem ierakstiem, tad vajadzīgajā brīdī atrast vajadzīgo
ierakstu ir praktiski bezcerīgi, – ja vien tev nav savu precīzu sarakstu un
indeksu. Bet tādus rādītājus, savukārt, var veidot tikai tad, ja informācijai
ir fiksēta, paliekoša, nemainīga vieta.
Vienmēr pastāv pretruna starp vēlēšanos
informāciju pārgrupēt loģiskākā kārtībā (tādējādi izjaucot jau eksistējošos
rādītājus) un vēlēšanos uzturēt strādājošus indeksus (kas prasa informāciju
nepārgrupēt un tātad, tai papildinoties, turēt to zināmā nekārtībā).
«Vecordia» ir sava veida kompromiss starp abām
šīm tendencēm, bet visumā, protams, ar dominējošu otro vēlēšanos.
Dienasgrāmatās vienmēr kāda viena tēma ir izkaisīta pa daudziem ierakstiem, bet
toties paši ieraksti nekur vairs neceļo un paliek savās vietās viņu veidošanas
hronoloģiskajā secībā.
Vekordija, ar šo kļūstot par galveno manu
sacerējumu (un adaptēto svešo tekstu) eksistences veidu, nomaina, tātad, Niveādu.
Niveāda bija ļoti efektīgs līdzeklis un ierocis, izplānots un izveidots gandrīz
vai līdz pilnībai, bet viņa vairs nav manai sirdij mīļa. Pirmkārt, tādēļ, ka
Niveāda bija adresēta Sniegbaltītei – cerībā, ka izdosies atrast reālu sievieti
– līdzgaitnieci, kādas man bija bijušas agrāk (pēdējā no tām – Maija Salna),
bet divu gadu laikā tādu reālu sievieti atrast tā arī neizdevās (acīmredzot
sabiedrības degradācija progresē), un tālāk joprojām rakstīt fiktīvus
veltījumus neeksistējošai adresātei vairs negribas.
Un, otrkārt, vispārējā mana orientācija mainās
virzienā uz noslēgtību, izolēšanos un norobežošanos no šīs ārprātīgās,
paranojālās, deģenerētās sabiedrības. Nu, nav, nav iespējams kontaktēt ar tiem
pērtiķiem! [4]
Niveāda bija principiāli ekstraverta; Vekordija
ir principiāli introverta.
Valdis Egle
2006. gada 30. jūlijā [5]
[1] Kad parādījās izvilkumi, Vekordijas pamatsējumu faili VEC-001, VEC-002
utt. tika pārdēvēti par AVE-001, AVE-002 utt., lai visās šķirošanās pēc
alfabēta viņi automātiski novietotos pirms izvilkumu failiem.
[2] Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā – pārtrūksi tomēr reiz!
Rai-dai-dai-dā! (Fricis Bārda).
[3] Tas ir angļu vārds, bet ceļas no latīņu vārdiem «recordari» (deponents
no tās pašas sirds: atminēties, atcerēties, apdomāt) un «recordatio»
(atcerēšanās) – V.E.
[4] Manis vajāšana Internetā, kura sākās jau 2006.06.16, kad es izplatīju
Internetā «Izjuriešus», jūlija beigās uzsita jaunu vilni: pēc visa iepriekšējā
es konstatēju, ka arī «Latvijas Vēstneša» ugunssienas adrese ir bloķēta «Delfos»,
un ka es vairs nevaru tur ierakstīt nekādus komentārus (tāpat kā to nevar arī
citi «LV» darbinieki) – V.E.
[5] Vekordija ir dibināta 2006.07.30 15:09. Latīniski vārds «vecordia»
nozīmē: neprāts, trakums – V.E. (P.S. 2007.11.03: dibināšanas
laiks ...15:09 ir moments, kuru fiksējis dators, kad izveidots jauns folderis
VECORDIA un sākta tā satura formēšana).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru