Džonetens Svifts. «Gulivera ceļojumi»
Andreja Johansona tulkojums
L-GULIV1.pdf – http://vekordija.narod.ru/L-GULIV1.PDF
L-GULIV1.pdf – https://yadi.sk/i/YLonYcjg3KELt6
L-GULIV1.doc – https://yadi.sk/i/I3V9lQQd3KESqf
Titullapa:
Fragmenti
no grāmatas:
Stokholmas 1952. gada
izdevums Andreja Johansona tulkojumā; pirmais pilnais un neadaptētais «Gulivera ceļojumu» izdevums latviešu valodā. Šajos failos dalījums rindkopās
un ortogrāfija saglabāti tādi kā grāmatā, tikai mīkstinātie «ŗ» aizstāti ar parastajiem
«r». (2003.gada
piezīme Veddā, kur šis teksts tika pirmoreiz ievietots).
Izdevēja piezīme
Īru rakstnieka Džonetena
Svifta (Jonathan Swift, 1667–1745)
darbiem tāda pati nozīme viņa nācijā, kā Voltēra rakstiem Francijā vai Mērnieku
laikiem pie mums. GULIVERA CEĻOJUMI, kas latviešu valodā šeit pirmo reizi
parādās pilnīgā un nesaīsinātā veidā, jau tūliņ pēc iznākšanas (1725) [1] guva
ievērību visā pasaulē, un lielais angļu enciklopēdists Dr. S. Džonsons par šo
laiku raksta: «Tos lasīja augstie un zemie,
mācītie un nemācītie. Kritika labu brīdi bija mēma aiz brīnumiem». Šo raksturojumu var tikpat droši attiecināt uz mūsu
dienām, jo vairāk nekā divos gadsimtos Svifta darba popularitāte nevis
mazinājusies, bet nemitīgi augusi. To panākusi rakstnieka ģeniālā spēja
uztaustīt un nesaudzīgā skaidrībā notēlot visos laikmetos nemainīgās cilvēka
īpašības, sevišķi viņa trūkumus un smieklīgās vājības. Gulivera stāsti noliek
lasītāja priekšā spoguli, kurā viņš pārsteigts ierauga nevien savu seju, bet
arī visu savu eksistenci, no dažādiem redzes viedokļiem aplūkotu. Cilvēks šeit
skatīts gan pundura, gan milža, gan mērkaķa un zirga perspektīvā, bet aiz
raibajām ainām un notikumiem nepārtraukti skan Svifta griezīgie smiekli,
zobojoties par muļķību, iedomību, lišķību, liekulību, nežēlību, pērkamību,
mantas un varas kāri, – par visām šīm negācijām, kuru mūžs ir un būs mērojams
ar cilvēces mūžu.
Tikpat asi kā atsevišķu
indivīdu, Svifta satīra skar arī valsts un sabiedrisko dzīvi, un, lasot šiem
jautājumiem veltītās Gulivera nodaļas, latviešu emigrantam brīžiem liksies, ka
viņš uzšķīris mūsu pašreizējās trimdas chroniku.
Ja pieaugušiem Gulivera
situācijas sagādā daudz jautrības, bet to īstais kodols nopietnas un reizēm pat
rūgtas pārdomas, tad bērniem tas lasāms kā pievilcīga un krāšņa pasaka vai dēku
stāsts. Visi Gulivera piedzīvojumi nav bērna uztverei pieejami un saprotami,
tādēļ angļu vecāki – atturoties no nemākulīgi saīsinātiem Svifta klasiskā darba
«jaunatnes izdevumiem» – mēdz lasīt piemērotās daļas, kādu ir ļoti daudz, saviem
bērniem priekšā. Ar tādu nolūku, domājot reizē pakalpot lieliem un maziem,
sagatavots arī šis pilnīgais latviešu izdevums.
DAUGAVA. Šī ir sešpadsmitā
PARNASA PASAULES RAKSTNIEKU SERIJAS grāmata, iespiesta 2000 eksemplāros, no
tiem numurēti DGK dalībniekiem. 36
STOCKHOLM 1952
Rydahls Boktryckeri
Aktiebolag
[1] V.E.: Gadskaitlis ir kļūdains. 1725.
gadā Svifts pabeidza «Guliveru» rakstīt, bet iznāca grāmata 1726. gadā un
parādījās veikalos 28. oktobrī. Par to ziņoja trīs Londonas avīzes, un tāpēc
šis datums ir precīzi zināms. (Skat. {R-TOPIA.167}).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru