ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris

L-GULIV1


Džonetens Svifts. «Gulivera ceļojumi»

Andreja Johansona tulkojums


Titullapa:


Fragmenti no grāmatas:

Stokholmas 1952. gada izdevums Andreja Johansona tulkojumā; pirmais pilnais un neadaptētais «Gulivera ceļojumu» izdevums latviešu valodā. Šajos failos dalījums rindkopās un ortogrāfija saglabāti tādi kā grāmatā, tikai mīkstinātie «ŗ» aizstāti ar parastajiem «r». (2003.gada piezīme Veddā, kur šis teksts tika pirmoreiz ievietots).

Izdevēja piezīme

Īru rakstnieka Džonetena Svifta (Jonathan Swift, 16671745) darbiem tāda pati nozīme viņa nācijā, kā Voltēra rakstiem Francijā vai Mērnieku laikiem pie mums. GULIVERA CEĻOJUMI, kas latviešu valodā šeit pirmo reizi parādās pilnīgā un nesaīsinātā veidā, jau tūliņ pēc iznākšanas (1725) [1] guva ievērību visā pasaulē, un lielais angļu enciklopēdists Dr. S. Džonsons par šo laiku raksta: «Tos lasīja augstie un zemie, mācītie un nemācītie. Kritika labu brīdi bija mēma aiz brīnumiem». Šo raksturojumu var tikpat droši attiecināt uz mūsu dienām, jo vairāk nekā divos gadsimtos Svifta darba popularitāte nevis mazinājusies, bet nemitīgi augusi. To panākusi rakstnieka ģeniālā spēja uztaustīt un nesaudzīgā skaidrībā notēlot visos laikmetos nemainīgās cilvēka īpašības, sevišķi viņa trūkumus un smieklīgās vājības. Gulivera stāsti noliek lasītāja priekšā spoguli, kurā viņš pārsteigts ierauga nevien savu seju, bet arī visu savu eksistenci, no dažādiem redzes viedokļiem aplūkotu. Cilvēks šeit skatīts gan pundura, gan milža, gan mērkaķa un zirga perspektīvā, bet aiz raibajām ainām un notikumiem nepārtraukti skan Svifta griezīgie smiekli, zobojoties par muļķību, iedomību, lišķību, liekulību, nežēlību, pērkamību, mantas un varas kāri, – par visām šīm negācijām, kuru mūžs ir un būs mērojams ar cilvēces mūžu.
Tikpat asi kā atsevišķu indivīdu, Svifta satīra skar arī valsts un sabiedrisko dzīvi, un, lasot šiem jautājumiem veltītās Gulivera nodaļas, latviešu emigrantam brīžiem liksies, ka viņš uzšķīris mūsu pašreizējās trimdas chroniku.
Ja pieaugušiem Gulivera situācijas sagādā daudz jautrības, bet to īstais kodols nopietnas un reizēm pat rūgtas pārdomas, tad bērniem tas lasāms kā pievilcīga un krāšņa pasaka vai dēku stāsts. Visi Gulivera piedzīvojumi nav bērna uztverei pieejami un saprotami, tādēļ angļu vecāki – atturoties no nemākulīgi saīsinātiem Svifta klasiskā darba «jaunatnes izdevumiem» – mēdz lasīt piemērotās daļas, kādu ir ļoti daudz, saviem bērniem priekšā. Ar tādu nolūku, domājot reizē pakalpot lieliem un maziem, sagatavots arī šis pilnīgais latviešu izdevums.

DAUGAVA. Šī ir sešpadsmitā PARNASA PASAULES RAKSTNIEKU SERIJAS grāmata, iespiesta 2000 eksemplāros, no tiem numurēti DGK dalībniekiem. 36
STOCKHOLM 1952
Rydahls Boktryckeri Aktiebolag


[1] V.E.: Gadskaitlis ir kļūdains. 1725. gadā Svifts pabeidza «Guliveru» rakstīt, bet iznāca grāmata 1726. gadā un parādījās veikalos 28. oktobrī. Par to ziņoja trīs Londonas avīzes, un tāpēc šis datums ir precīzi zināms. (Skat. {R-TOPIA.167}).

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru