L-GULIV2

Džonetens Svifts. «Gulivera ceļojumi»

Mirdzas Ķempes tulkojums

Mākslinieks Uģis Mežavilks

Ar Valda Egles komentāriem

L-GULIV2.pdf – http://vekordija.narod.ru/L-GULIV2.PDF

L-GULIV2.pdf – https://yadi.sk/i/HDa9ypYr3KELtn

L-GULIV2.doc – https://yadi.sk/i/bz_Bmgqp3KESrh

Titullapa:

Fragmenti no grāmatas:

V.E.: Šajā Vekordijas sējumā ir ieskenēts šīs (manas personīgās) grāmatas teksts, bet zemsvītras piezīmēs (ar dažiem izņēmumiem) ir dotas tās piezīmes, kuras es, savā laikā grāmatu lasīdams, esmu ierakstījis tās lappusēs.

[Kapteiņa Gulivera vēstule viņa brālēnam Simpsonam. Rakstīta 1727. gadā].

V.E.: Faktiski Svifts šo «vēstuli» uzrakstīja 1735.gadā priekš savu Kopoto rakstu pirmā izdevuma, kur iekļāva arī 1726.gada oktobrī iznākušos «Gulivera ceļojumus» (ar to, starp citu, atzīdams savu autorību). Taču «vēstulē» ir izteiktas domas, kas patiešām attiecas uz 1727.gadu, kad Svifts, savā Īrijā saņēmis nodrukātās grāmatas eksemplāru, bija sašutis par pirmā (Mottes jeb Motta) izdevuma kropļojumiem. Latviešu 1959.gada izdevumā vispirms stāv «Simpsona» un pēc tam «Gulivera» priekšvārdi, bet tas nav pareizi, tāpēc šeit – Vekordijas izlaidumā – es tos apmainīju vietām.

[..laist klajā ļoti paviršu un nepilnīgu stāstu par maniem ceļojumiem, ieteikdams pieaicināt dažus jaunus džentlmeņus no vairākām universitātēm, lai tie šo stāstu sakārtotu un izlabotu tā stilu..]

V.E.: Sviftam šeit ir some young gentlemen of either university, un tas ir jātulko kā «no abām universitātēm», jo viņa laikā Anglijā pastāvēja tikai divas universitātes: Kembridža un Oksforda.

[Izdevējs lasītājam. Lemjuels Gulivers, šo ceļojumu autors, ir mans sens un tuvs draugs; esam arī radinieki no mātes puses].

V.E.: Lemuels ir Bībeles valdnieka vārds (Zālamana pamācību grāmata, XXXI,1). Tas norāda uz puritāņiem – viņi mēdza dot tādus vārdus.

[Kaut gan misters Gulivers piedzimis Notingemšīrā, kur dzīvoja viņa tēvs, esmu dzirdējis viņu sakām, ka Guliveru dzimta nākusi no Oksfordšīras; lai par to pārliecinātos, apskatīju Benbarijas kapsētu šajā grāfistē un atradu tur vairākus Guliveru kapus un pieminekļus].

V.E.: Benberijas pilsēta (Banbury) bija viens no galvenajiem puritāņu centriem.

[..tēvs mani aizsūtīja uz Imanuela koledžu Kembridžā..]

V.E.: Emanuel College bija slavena ar savu puritānisko orientāciju.

[Visbeidzot, kad Cilvēks Kalns būs devis svinīgu zvērestu, ka ievēros šos minētos noteikumus, viņš katru dienu saņems gaļu un dzērienu tādā daudzumā, kas pietiktu 1724 mūsu pavalstnieku uzturam].

V.E.: Šī ir agrīno «Gulivera» izdevumu kļūda, bet varbūt arī bijusi pašam Sviftam. (Vai varbūt Svifts to ielaidis tīšām, lai parādītu, ka liliputi neprot rēķināt). Jaunākos angļu izdevumos stāv šis skaitlis, bet ar piezīmi, ka tas nav pareizs. Modernajos angļu un krievu tekstos jau bez kādām piezīmēm stāv vienkārši 1728, kas ir pareizi, jo tas ir 12³.

[Es izteicu vēl vienu lūgumu, lai mana patrona Lagnegas karaļa dēļ viņa majestāte žēlīgi atvainotu, ja es neizpildītu ceremoniju, kuru prasa no maniem tautiešiem, – liekot tiem mīdīt kājām krucifiksu].

V.E.: Eiropiešu misionāri XVI gadsimtā sāka izplatīt Japānā kristietību, un tai radās daudz sekotāju, it īpaši Nagasaki tuvumā. Tajā pašā laikā pie varas nāca feodālis Iejasu Tokugava (1542–1616), kurš apvienoja visu Japānu vienā valstī. Viņš un vēlāk viņa dinastija arvien asāk vērsās pret eiropiešiem un kristietību kā Japānas neatkarības apdraudējumiem. Ar trim dekrētiem (1612, 1613, 1618) kristietība (priekš japāņiem) tika aizliegta, bet turpināja pastāvēt slepeni. 1637–1638. gados Nagasaki apkaimē sākās zemnieku-kristiešu sacelšanās, kuras apspiešanai tika sūtīta 100˙000 vīru liela armija; desmitiem, vai varbūt simtiem tūkstošu japāņu kristiešu tika apkauti; ar 1633., 1636. un 1639. gadu dekrētiem valsts tika slēgta: iebraukušus ārzemniekus vai izbraukt mēģinošus japāņus bija paredzēts sodīt ar nāvi. (Tikai Nagasaki ostā izņēmuma kārtā atļāva iebraukt un tirgot holandiešiem). Lai atklātu slepenos kristiešus, japāņiem lika mīdīt kājām krucifiksu, un tos, kas atteicās, spīdzināja un nogalināja. Taču tā bija pārbaudes procedūra priekš japāņiem, un eiropiešus tā darīt nespieda – viņi vienkārši vispār nedrīkstēja iebraukt Japānā. Tāda kārtība pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus līdz 1853.gadam.

[1710. gada 10. aprīlī mēs sveiki ieradāmies Amsterdamā. Ceļojumā bijām zaudējuši trīs jūrniekus slimības dēļ un ceturtais iekrita no fokmasta jūrā netālu no Gvinejas krastiem. No Amsterdamas es drīz devos uz Angliju mazā kuģītī, kas piederēja šai pilsētai. 16. aprīlī piestājām Daunsā].

V.E.: 1735.gada (Folknera) izdevumā (vienīgajā autorizētajā izdevumā, kurš iznāca paša Svifta uzraudzībā) ir otrādi: 16.aprīlī ieradās Amsterdamā, bet 10.aprīlī Daunsā. Johansons mēģina to labot tā, ka Londonā ieradās 20.aprīlī {L-GULIV1, 76.lpp.}. Krievi mēģina labot tā, ka Amsterdamā ieradās 6.aprīlī {R-GULIVE}. Citi izdevēji maina datumus vietām {E-GULIVE, 81.lpp.} (viņiem seko arī Ķempe). Daži komentētāji uzskata, ka Svifts šo jucekli radīja tīšām, aizbildinādamies ar «drukas kļūdām». Es domāju, ka tā tas arī bija, jo šis nebūt nav vienīgais juceklis, kuru Svifts ir radījis ap «Gulivera ceļojumiem».

[Izkāpu krastā nākošajā rītā un atkal pēc piecu gadu un sešu mēnešu ilgas prombūtnes ieraudzīju savu dzimto zemi].

V.E.: Ja taisnība ir tas, kas teikts šī ceļojuma pirmajā nodaļā, tad Gulivers devās ceļā 1706.gada 5.augustā un tātad bija projām 3 gadus, 8 mēnešus un 12 dienas. (Par ceļā došanās datumu starp dažādiem izdevumiem un tulkojumiem domstarpību nav).

[Mēs izbraucām no Portsmutas 1710. gada 7. septembrī un 14. septembrī sastapām Tenerifā kapteini Pokoku no Bristoles, kas devās uz Kampešī līci pēc sandela koku kravas. 16. septembrī viņu no mums atšķīra vētra; atgriezies es vēlāk uzzināju, ka viņa kuģis nogrimis un tikai viens kuģa puika izglābies].

V.E.: Pokoka maršruts sakrīt ar Dempjēra pēdējo (trešo) ceļojumu, kurš arī beidzās ar kuģa bojāeju, taču kapteinis palika dzīvs.

[..nezinām nevienu dzīvnieku, kam garšotu sāls, atskaitot cilvēku..]

V.E.: Visi zālēdāji dzīvnieki mīl sāli; zirgiem to dod katru dienu, un (krievu izdevuma) komentētājs domā, ka Svifts nevarēja to nezināt. Domā, ka tas ir mājiens uz franču racionālista Laontāna (ap 1666 – ap 1715) grāmatu «Забавные диалоги» (1703), kur teikts, ka mežoņi eiropiešu netikumus izskaidro ar sāls lietošanu.

[Ļoti īsi pastāstīju viņam par savu ceļojumu, par jūrnieku sazvērestību pret mani, par zemi, kurā tie mani izsēdināja, un par piecu gadu ilgo uzturēšanos tur].

V.E.: VIII nodaļā bija teikts, ka Gulivers nodzīvojis šajā zemē trīs gadus. Pirmajos Svifta izdevumos bija 3 gadi; 1735.gada Folknera autorizētajā izdevumā Svifts nomainīja uz 5 gadiem. Tagad abos latviešu izdevumos ir 5 gadi {L-GULIV1, 100.lpp.}; visos krievu izdevumos 3 gadi {R-GULIVE}; manā angļu izdevumā 3 gadi {E-GULIVEm 107.lpp.}. Ja salīdzina datumus, kad (saskaņā ar Ķempes tulkojumu) Gulivers devās Ceturtajā ceļojumā un kad atgriezās no tā (1711.05.09 un 1715.02.15), tad viņš bija projām no mājām 3 gadus, 9 mēnešus un 6 dienas.

[Pieņēmu sev negrozāmu likumu: vienmēr stingri turēties pie patiesības, un mani arī nekas nevar kārdināt novērsties no tās, kamēr paturu prātā sava cēlā saimnieka un citu cildeno hoihnhnmu pamācības, kuras man bija gods tik ilgi pazemīgi uzklausīties. Nec si miserum Fortuna Sinonem. Finxit, vanum etiam, mendacemque improba finget].

V.E.: A. Ģiezena tulkojumā šie vārdi skan tā: «Ja Fortūna lēma reiz Sinonu likstām, Tomēr tā, ļaunā, par meli un krāpnieku nespēs gan pārvērst» (Vergilijs «Eneīda», II grāmata 79–80; «Liesmas» 1970.gada izdevumā 51.lappuse). To saka Sinons, kurš mēģina pārliecināt trojiešus ievilkt slaveno zirgu pilsētā – tātad apzināti grib piemānīt klausītājus.

[Tas ir, ja var ticēt iezemiešiem un ja neizceļas strīds par abiem jehūziem, kas, kā stāsta, pirms daudziem gadiem ieraudzīti uz kāda kalna hoihnhnmu, zemē].

V.E.: Šajā vietā Ķempei ir izlaistas rindkopas beigas (kuru acīmredzot nav bijis tajā grāmatā, no kuras viņa tulkoja). Šīs beigas ietilpa pirmajos «Gulivera» izdevumos, bet tika izsvītrotas autorizētajā 1735.gada izdevumā un pēc tam neietilpa daudzos vēlākos izdevumos. Taču manā angļu tekstā tās ir {E-GULIVE, 109.lpp.}; ir arī Johansona tulkojumā {L-GULIV1, 102.lpp.} un krievu izdevumos {R-GULIVE}. (Izlaistā fragmenta jēga ir tāda, ka tie kalnā redzētie jehūzi laikam bijuši angļi, bet vai no tā izriet Anglijas tiesības uz Hoihnhnmiju, to Svifts ļaujot spriest koloniju tiesību lietpratējiem).