ceturtdiena, 2019. gada 10. janvāris

S-MIRAND


Dace Rauda. «Miranda». Romāns

Traģiparodija trīs grāmatās un divos dučos cēlienu ar pielikumiem
Pirmā grāmata, fragmenti no Otrās grāmatas


Titullapa:


Fragmenti no grāmatas:

Skumja parodija par dēku literatūru, par «ezotērisko» literatūru, par pornogrāfisko literatūru, par utopijām un antiutopijām, par latviešu lielmanību un latviešu mazvērtības «kompleksu», kā arī par daudz ko citu – par vispār mūsu pasauli.

Veltīts «Zelta Dienas» galvenajam redaktoram Atvaram Strautmalim, kurš uzvedināja mani uz domām aprakstīt viena viņa līdzstrādnieka piedzīvojumus.
Dace Rauda

Redaktores priekšvārds

Šīs grāmatas vislielākā vērtība ir tās absolūtais patiesīgums. Te nekas nav izdomāts; viss aprakstītais ir ņemts tieši no dzīves un tā arī ir noticis, kā tiek stāstīts. Visas darbojošās personas ir reālas, un jebkura līdzība ar izdomātiem tēliem ir vienkārši nejaušība.
Mūsu dienās pagātnē ir palikusi vēsturiskā Latvijas un Rietumu latviešu sastapšanās pēc Trešās Atmodas un Dzelzs priekškara krišanas. Aiz muguras jau ir Zemes vispārējā globalizācija, ap kuru savā laikā bija tik daudz cīniņu un nekārtību visur, kur notika Lielā Septītnieka galotņu tikšanās.
Tagad par vispārzināmu faktu ir kļuvuši regulāri Zemes cilvēku kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem; par to ir tūkstošiem un tūkstošiem neapšaubāmu liecību. Notiek dažādu planētu civilizā­ciju savstarpēja iepazīšanās un tuvināšanās jeb vispārēja universumizācija.
Šīs universumizācijas gaitā ir atklājušies ļoti interesanti fakti. Izrādās, ka Homoloģisko rindu likums, kuru zinātne jau sen pazīst Zemes ietvaros, darbojas arī Visuma mērogos. (To jau gan varēja arī paredzēt: gravitācijas likums vai ķīmijas likumi taču tāpat ir universāli visā Izplatījumā).
Homoloģiskās rindas bioloģijā nozīmē, ka populācijas, kaut arī attīstījušās no dažādām saknēm un savstarpēji izolēti, nonāk pie pārsteidzoši līdzīgām formām un rezultātiem. Tā, piemēram, Austrālija daudzus miljonus gadu bija pilnīgi izolēta no pārējiem kontinentiem, un dzīvnieku valsts tur attīstījās patstāvīgi. Tomēr, ieradušies Austrālijā, eiropieši atklāja tur gandrīz visas tās pašas sugas, kas bija radušās pārējā pasaulē. Tur bija savi lāči, vilki, lēcējpeles, sikspārņi utt. Nelielas anatomiskas atšķirības – tie visi bija somaini –, bet citādi ļoti dziļa analoģija: savi grauzēji, savi plēsēji; bija izveidojušās sugas, kas medī, un sugas, ko medī...
Tas liecina, ka dzīvās dabas attīstība nebūt nenotiek nejauši, bet gan likumsakarīgi.
Tagad ir skaidrs, ka šādas likumsakarības paralēlā attīstībā darbojas ne tikai starp kontinentiem, bet arī starp planētām. Arī uz dažādām planētām evolūcijas gaitā izveidojas līdzīgas civilizācijas, līdzīgas tautas un līdzīgas situācijas. Nelielas anatomiskas atšķirības, mazliet savādāka «vēstures rata» pagriezienu kombinācija, bet citādi – ļoti dziļa analoģija un paralēles.
Šajā grāmatā aprakstītie notikumi norisinās uz planētas Munda. Tā, kā zināms, atrodas Piena Ceļa (t.i. mūsu) galaktikas kvadrantā KNNL-6660 (pēc Feinšrifta kataloga).
Homoloģisko rindu likums arī uz Mundas ir radījis latviešus un citas mums no Zemes vairāk vai mazāk pazīstamas tautas, lai gan to vēsture un globālpolitiskā situācija varbūt nedaudz atšķiras no mums pierastās.
Šī grāmata acīmredzot ir viens no pirmajiem Zemes un Mundas latviešu sastapšanās gadījumiem. Nākotnē šādiem kontaktiem starp dažādu planētu latviešiem var izrādīties tikpat liela nozīme latviešu kultūrā, kāda savā laikā bija saskarsmei starp dažādu kontinentu latviešiem planētas Zeme ietvaros.
Mundas latviešu valoda atšķiras no Zemes latviešu valodas apmēram tikpat stipri, cik latgaliešu izloksne atšķiras no latviešu literārās valodas vai pat vēl mazliet vairāk. Tāpēc, kaut arī šī grāmata ir uzrakstīta latviski, tomēr bija vajadzīgs tulkojums. Ar šo uzdevumu, šķiet, pietiekami labi ir tikusi galā tulkotāja Sarma Asare. Viņa ir arī apgādājusi tekstu ar zemsvītras piezīmēm tajās vietās, kur tās bija vajadzīgas dažu lietu labākai izpratnei.
Pati autore, Dace Rauda, ir vadošā zinātniskā līdzstrādniece Oksfordas universitātē Rīgā. Jāatzīmē arī viņas augsti godprātīgā attieksme pret savu darbu, kurš apgādāts ar daudzām kartēm, tabulām un citiem smalkiem datiem. Šo ziņu precizitāte un pilnīgums ir drošākais pierādījums darbā ietvertā stāsta patiesīgumam, jo kaut ko tādu jau neviens normāls cilvēks nevarētu izdomāt.
Izsakot pateicību visiem, kas piedalījušies šī sacerējuma publicēšanā Zemes latviešu valodā, novēlam mūsu lasītājiem patīkamu darbu pie Daces Raudas pētījuma, sevišķi, ja izrādītos, ka tā viņiem patiešām ir pirmā sastapšanās ar Mundas latviešiem.
Lija Vaida,
Redaktore

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru