L-KOSIA1

Zenons Kosidovskis. «Kad saule bija dievs»

1. daļa

Ar Valda Egles komentāriem

L-KOSIA1.pdf – http://vekordija.narod.ru/L-KOSIA1.PDF

L-KOSIA1.pdf – https://yadi.sk/i/HxJgl5hF3KEMAm

L-KOSIA1.doc – https://yadi.sk/i/A2U7G2AQ3KET2g

Titullapa:

Fragmenti no grāmatas:

V.E.: Šajā izdevumā ar oriģinālajiem parakstiem ir ievietotas visas ilustrācijas, kuras bija Kosidovska grāmatas latviešu izdevumā, un arī es «no sevis» pievienoju vēl virkni citu ilustrāciju. Taču ir pārāk sarežģīti (un pārāk mazsvarīgi) norādīt, kuri attēli nāk no grāmatas un kuri no Interneta.

[17. gadsimta pirmajos gados Itālijā plašu slavu iemantoja Neapoles tirgonis Pjetro della Valle].

V.E.: Pietro della Valle (1586.04.02 – 1652.04.21); dzimis Romā, Romas augstmaņu dzimtas pārstāvis. Ar Neapoli bija saistīts tā, ka Neapoles medicīnas profesors Mario Čipano (Schipano) ieteica viņam doties ceļojumā uz Svēto Zemi tā vietā, lai izdarītu pašnāvību, kā viņš to sākumā gribēja. Ceļojumā devās no Venēcijas 1614.01.08 27 gadu vecumā. Viņu pavadīja 9 cilvēku svīta (vēlāk kļuva mazāka), jo viņš ceļoja, kā pienākas augstmanim. Atgriezās Romā 1626.03.28, un viņu svinīgi sagaidīja pat pāvests Urbans VIII. Viņam tad bija 39 gadi.

[Savu ceļojumu laikā Pjetro della Valle nesarāva saites ar tuviniekiem Neapolē]

V.E.: Vēstules viņš rakstīja profesoram Čipano, kurš tās publicēja.

[Viņš regulāri sūtīja tiem vēstules, uz kurām nereti bija uzraksts «No manas telts tuksnesī»].

V.E.: Bet tas nozīmē, ka «tuksnesī» pastāvēja kaut kāds pasts. (Vispār vēstules laikam tika sūtītas pa diplomātiskiem kanāliem).

[Mezopotāmijā Pjetro iemīlējās otro reizi savā mūžā. Viņa iecerētā bija astoņpadsmitgadīga meitene]

V.E.: Maani Gioerida; viņa bija no nestoriāņu kristiešiem, kas mita (tagadējās) Turcijas dienvidaustrumos, bet augusi bija Bagdādē.

[Taču bargais liktenis arī šoreiz nesaudzēja Pjetro. Drīz pēc kāzām jaunā sieva sasirga ar noslēpumainu slimību un nomira].

V.E.: Viņa bija stāvoklī, saslima ar «drudzi», priekšlaicīgi dzemdēja nedzīvu dēlu un nomira 23 g.v. pēc 5 laulības gadiem. (Pats Pjetro arī izslimoja to pašu infekcijas slimību, taču palika dzīvs). Vispār viņi ceļoja pa rajoniem, kur notika karadarbība.

[Izmisumā Pjetro radās makabriska iedoma: mīļotās mirstīgās atliekas viņš lika iebalzamēt un pēc tam četrus gadus zārkā vadāja sev līdzi pa pasauli, līdz tās novietoja ģimenes kapličā Neapolē].

V.E.: Droši vien Romā.

[Pēc tam Pjetro vēlreiz nolēma izmēģināt laimi un apprecējās ar savas sievas draudzeni gruzīnieti, kura nelaiķi bija kopusi slimības laikā].

V.E.: Mariuccia (Tinatin de Ziba). Viņa bija gruzīnu augstmaņu meita, bet (kara rezultātā) agri kļuvusi bārene, un Valles pirmā sieva bija viņu adoptējusi, kad viņi abi atradās Isfahanā.

[Šoreiz laulības bija laimīgas un sieva viņam dzemdēja 14 dēlus].

V.E.: Tā gan ir norādīts visos avotos, kurus es tiku redzējis, taču turpat ir arī norādīts, ka šie dēli «nav izšķirami», jo viņiem nav zināmi vārdi. Domāju, ka tā ir kļūda, un ka bija ne 14 dēli, bet 14 bērni.

[Persijas impērija pastāvēja tikai divi simti gadu. Tās pamati, kas balstījās uz pakļauto tautu izmantošanu un militārās despotijas pārspēku, bija pārāk ļodzīgi. Lai segtu milzīgos izdevumus galma un armijas uzturēšanai, karaļa ierēdņi darba tautai, jo sevišķi zemniekiem, uzlika arvien lielākus nodokļus un nodevas].

V.E.: Visā šajā grāmatā tulkotājs Meļinovskis apzīmē valdniekus ar vārdu «karalis». Droši vien tas ir burtisks tulkojums no Kosidvska lietotā vārda (kaut kāda «kral» vai tamlīdzīgi; Internetā oriģinālais poļu teksts nevienai no Kosidovska grāmatām pašlaik, 2009.06, nav atrodams), taču šis tulkojums ir nepareizs. Poļiem pašiem ir bijuši karaļi, tāpēc poļu valodas tradīcijās tāds vārds droši vien apzīmē valdnieku vispār. Bet savādāk tas ir latviešu valodas tradīcijās. Pie mums ar vārdu «karalis» apzīmē tikai tos valdniekus, kas patiešām ir saukušies par karaļiem (no VIII–IX gadsimta franku valdnieka Kārļa Lielā vārda), bet tos, kam pašnosaukums bijis citāds un jo sevišķi tos, kas dzīvojuši ilgi pirms Kārļa Lielā, latviski ir jāsauc citādi: vienkārši par «valdniekiem» vai par «ķēniņiem» kā Bībelē un kā pasakās. (Meļinovska tekstā vispār ir daudzas dīvainas priekš latviešu valodas konstrukcijas: «...vairākus simtus metrus garumā...» utml.).

[Kādu dienu dzertuvē, kur viņš draugu pulkā pie alus kausa parasti pavadīja vakarus, Grotefends diezgan lielīgi paziņoja, ka apņemoties izlasīt ķīļrakstu].

V.E.: Nu, droši vien jau bija iesācis atšifrēt un bija ideja, kā to darīt, savādāk tā nerunātu. Starp Grotefenda draugiem bija arī dzejnieks Heine.

[Uz angļu burinieka, kas kursēja starp Lielbritāniju un Indiju, par kuģa puiku kalpoja Henrijs Frederiks Roulinsons].

 V.E.: Vai nu paša Kosidovska vai tulkotāja kļūda; pareizs vārds ir Henry Creswicke Rawlinson (1810.04.11 – 1895.03.05). Viņš devās uz Indiju ne kā kuģapuika, bet kā kadets – t.i. kā cilvēks, kurš mācās par virsnieku. Mūža beigās (1891) viņam piešķīra baroneta titulu.

[Ar arābu pasakām aizrāvās arī jaunais angļu advokāts Ostins Henrijs Leijards].

V.E.: Austen Henry Layard (1817.05.05 – 1894.07.05). Dzimis Parīzē. Māte laikam no Spānijas ebrejiem – Anglijas baņķieriem un Dizraeli (premjerministra) draugiem. Skolā gājis galvenokārt Itālijā, bet arī Anglijā, Francijā un Šveicē. Par advokātu bija sava mātesbrāļa Benjamiņa Ostina kantorī.

[No kurienes ieradās šumeri un pie kādas tautību grupas tie pieskaitāmi? Atrasto galvaskausu un kaulu pētījumi noskaidroja, ka tas bijis indoeiropiešu atzarojums, bet lingvisti konstatēja, ka šumeru valoda bijusi radniecīga jafetiešu valodu grupai].

V.E.: Šis ir tāds dīvains un visumā pārsteidzīgs Kosidovska apgalvojums. «Jafetiešu valodas» ir nezinātnisks apzīmējums, kas nāk no Bībeles (Nojam bija trīs dēli: Sems, Jafets un Hams; Sema pēcteči ir semīti, Hama pēcteči – nēģeri, bet Jafeta – eiropieši...); ar jafetiešu valodām saprata aptuveni indoeiropiešu valodas (atstājot vispār bez senčiem veselu lērumu citu valodu, tādu kā tjurku, ķīniešu utt., utml.). Šumeri neapšaubāmi ļoti atšķīrās no semītiem; viņi piederēja eiropoīdajai (Vidusjūras) rasei, taču bija melnmataini, pat sauca paši sevi par «melngalvjiem» (kamēr, piemēram, grieķi sauca sevi par «helēņiem», kas nozīmē «baltie, gaišie»); šumeru valoda bija aglutinatīva, kamēr indoeiropiešu valodas ir sintētiskās; nekāda šumeru valodas radniecība ar citām valodām joprojām (54 gadus pēc Kosidovska) nav atrasta. Personīgi es domāju, ka šumeri bija Arābijas pussalas pirmssemītu iedzīvotāji. (Semīti IV gadu tūkstotī pirms m.ē. ieradās Priekšāzijā no Ziemeļāfrikas, izspiezdami šumeru radiniekus). Šumeri pārstāv izmirušu cilvēces zaru, kurš neizturēja semītu spiedienu un izzuda. Pēdējā pieturvieta pirms ierašanās Divupē viņiem bija, jādomā, tagadējā Bahreina – šumeru teikās Dilmunas sala.

[Šajās muižās nodarbinātie amatnieki, atskaitot vergus, droši vien personīgi bija brīvi ļaudis, bet, tā kā viņiem nebija pašiem savu ražošanas līdzekļu, tad tie ne sapņot nevarēja par neatkarīgu darbu vai par darba devēja maiņu. Turklāt nav zināms, vai viņi maz to būtu iedrošinājušies, jo šādas saimniecības sistēmas feodālais un ekspluatatoriskais raksturs tika aizsegts ar reliģisku aizspriedumu plīvuriem].

V.E.: 58-gadīgais Kosidovskis, kurš tikai pirms 5 gadiem atgriezies Polijas Tautas republikā no ASV, kur bija emigrācijā 12 gadus, bet pirms tam dzīvoja «buržuāziskajā» Polijā nebūt ne kā marksists, šeit 1956.gadā mēģina runāt marksistiskā garā, bet viņam tas lāgā neizdodas. Saskaņā ar marksismu šeit nevar būt ne runas ne par kādu feodālismu, jo feodālisms tajā mācībā ir attīstības stadija, kura nomainīja vergturu iekārtu (apmēram sākot ar Romas impērijas sabrukuma laiku). Bet te runa ir par tipisku vergturu iekārtu, pie tam ļoti agrīnu.

[Karalis Ašurmarsipals II]

V.E.: Spriežot pēc vārda «Ašur», tam vajadzētu būt asīriešu valdniekam, bet Kosidovska grāmatas latviešu izdevumā šis attēls atrodas starp šumeriem veltītajām bildēm. P.S. 2009.06.20: Tāda valdnieka nav nedz starp šumeru, nedz starp Asīrijas ķēniņiem. Es domāju, ka latviešu izdevumā (tas vispār ir samērā nevīžīgs) ir kļūda, un ka šeit redzams Ašurnasirpals II (Ashurnasirpal II, 883–859 B.C.), kura pili kā pirmo atraka Leijards un kurš vienreiz pieminēts šajā grāmatā (gan ar mazliet citādiem valdīšanas gadiem, nekā Interneta sarakstos).

[Sākotnēji šumeru valoda bija visnotaļ izplatīta līdzās citām semītu valodām].

V.E.: Droši vien Meļinovska neveikls tulkojums: šumeru valoda nav semītu valoda.

[Ar neskaitāmu paaudžu starpniecību esam no šumeriem aizņēmušies gan mazāk nozīmīgus, gan visai svarīgus guvumus].

V.E.: Šeit manā grāmatas eksemplārā ir daudzus gadus atpakaļ ar zīmuli izdarīts ieraksts, ka vārds «neskaitāms» Kosidovskim nozīmē apmēram skaitli 250.

[[Toties šumeru skulptūra nesasniedza sevišķi augstu meistarības pakāpi, jo Mezopotāmijā trūka tēlniecībai piemērotu materiālu: koka, akmens un metālu. Taču, neraugoties uz to, arheologi atraduši izcilus šumeru skulptūras darbus, piemēram, jau pieminēto plakancilnī attēloto ievainoto lauveni].

V.E.: Nu, tā lauvene taču ir asīriešu darbs, radīta vairāk nekā 1500 gadu pēc tam, kad šumeri zaudēja neatkarību un radīta vietā, kur šumeri nekad nav dzīvojuši.

[Trīs gadus pēc atgriešanās no Ēģiptes ceļojuma Šampolions Parīzē nomira. Nāves cēlonis – pilnīgs organisma spēku izsīkums pārmērīga garīga darba rezultātā].

V.E.: Insults.

[Par Ēģiptes valdnieku tagad kļuva Tutanhatons, Ehnatona trešās meitas vīrs. Tā kā jaunajam faraonam bija tikai divpadsmit gadu, viņš viegli pakļāvās Ēģiptes faktisko valdnieku gribai].

V.E.: Par Tutanhatonu ir atrasts uzraksts, ka viņš bijis faraona dēls (bet nav zināms, KURA faraona). Iespējams, viņš bija Ehnatona dēls no citas sievas, un bija precēts ar savu pusmāsu. (Nekas sevišķs priekš Ēģiptes). Vai varbūt Smenharas dēls? Smenhara, savukārt, iespējams, bija Ehnatona brālis, jo kļuva par viņa līdzvaldnieku vēl Ehnatona dzīves laikā. (Vai varbūt vēl viens Ehnatona dēls, precēts ar savu pusmāsu?). Nefertite Ehnatonam bija māsīca: mātes brāļa meita.

[Tātad no divdesmit astoņiem Karaļu ielejā apbedītiem faraoniem vairāk nekā trīsdesmit trīs gadsimtus neskarts bija saglabājies vienīgi Tutanhamona kaps].

V.E. 2009.08.07.: Apmēram 83 gadus kopš Tutanhamona kapeņu atrašanas «Ķēniņu ielejā» jaunu atklājumu nebija. Tutanhamona kapenes ir marķētas kā KV62, bet 2005.gada 10.martā tika atklāta jauna šahta un 2006.gada 8.februārī tās galā esošais kambaris deklarēts kā kapenes KV63. Taču tur neatrada neko citu, kā vien balzamēšanas materiālus, un uzskata, ka tā ir bijusi tikai balzamēšanas telpa. 2008.gadā tika ziņots par vēl divu kapeņu (KV64 un KV65) atrašanu, taču pagaidām tās nav atraktas un nav zināms, vai tās patiešām ir kapenes.

[Doktors Derijs konstatēja, ka Tutanhamons miris astoņpadsmit vai deviņpadsmit gadu vecumā, taču nespēja nosacīt priekšlaicīgās nāves cēloni].

V.E.: XX gadsimta beigās izplatījās versijas, ka Tutanhamons noslepkavots, jo viņam ielauzts galvaskauss un šķemba atrodas iekšienē; vainoja slepkavībā viņa galveno padomnieku Eju (kurš kļuva par faraonu pēc viņa, apprecēdams viņa atraitni Anhesenamonu). Taču 2005.gadā izdarītā ekspertīze secināja, ka galvaskausa bojājums ir radies mumificējot, bet Tutanhamona nāves cēlonis bijusi gangrēna, kura sākās pēc vaļēja kājas lūzuma, gūta, jādomā, medībās krītot no kaujas ratiem.